Natalija Takena: Pareiza uzturs — tas nav tikai par figūru. Tas ir par fizisko un psiholoģisko veselību.

Psiholoģe Natalija Takena atklās mums tēmu par ēšanas traucējumiem. Vai svara zaudēšanas maratoni var palīdzēt cīņā ar lieko svaru? Kā iemācīties uzturēt savu svaru pēc svara zaudēšanas? Kā pārtika “palīdz” cilvēkam atslābināties? Lasiet tālāk.

– Cik tuvu jums ir tēma par ēšanas traucējumiem?

Ļoti bieži konsultēšanā, papildus galvenajam pieprasījumam, es saskaros ar to, ka cilvēks nav apmierināts ar savu svaru. Turklāt es pati esmu saskārusies ar šādu problēmu. Man jaunībā bija stresa ēšana, 18 gadu vecumā es svēru par 25 kilogramiem vairāk nekā tagad, 37 gadu vecumā. Turklāt pēc pandēmijas un lockdown daudzi ir ieguvuši lieko svaru un jūtas neērti. Tāpēc es nevarēju šo tēmu apiet un izgāju papildu apmācību, iegūstot sertifikātu kognitīvi uzvedības pieejā cīņā ar lieko svaru.

– Vai svara zaudēšanas maratoni var palīdzēt cīņā ar lieko svaru?

Svara zaudēšanas maratoni nav efektīvs veids cīņā ar liekajiem kilogramiem ilgtermiņā. Tie ir vērsti uz ātru rezultātu. Cilvēki strauji samazina svaru, radot kaloriju deficītu un ieviešot stingras ierobežojumus. Atgriežoties pie iepriekšējā uztura veida, atgriežas arī svars. Turklāt strauja svara zudums ir stress organismam. Pastāv liela iespēja attīstīt ēšanas traucējumus pēc šādiem maratoniem (kompulsīva pārēšanās un nakts pārēšanās). Jo, maratona laikā jūs neatrisināt savu iekšējo konfliktu, kas veicināja svara pieaugumu, un nesagatavojat ieradumus pareizai un sabalansētai ēšanai.

– Kā iemācīties uzturēt savu svaru pēc svara zaudēšanas?

Šajā jums palīdzēs psihologs. Viņš strādā ar jūsu domām, jūtām un ierastajām darbībām. Kognitīvi uzvedības terapijā ļoti svarīgi, “KĀ” liekais svars konkrētā cilvēka uzkrājas. Tādi jautājumi kā trauksme, depresija, dusmas, kauns, zems pašvērtējums, pielāgošanās problēmas, miega traucējumi, stress un pagātnes traumas noved pie problēmām ēšanas uzvedībā. Klienta atbalsts ir ļoti svarīgs; tieši tas palīdz turpināt ievērot pareizus ēšanas ieradumus un uzturēt svaru. Psihologs māca jums citādi reaģēt uz stresu.

– Ar ko jūs sākāt savu darbu ar klientiem?

Pirmkārt, cilvēkam jāveic pilnīga ķermeņa pārbaude: tāpēc pirms darba uzsākšanas es nosūtu savu klientu pie ārsta. Pēc tam savācu anamnēzi. Nepieciešams ņemt vērā cilvēka slimību vēsturi, viņa izaugšanas apstākļus, ēšanas ieradumus un tuvinieku tradīcijas, kādas nostādnes attiecībā uz pārtiku cilvēks ir guvis no vecāku ģimenes. Piemēram, daudzi vecāki paši no saldumiem veido “atlīdzību” par labu uzvedību vai vērtējumiem. Dažiem bija stingri vecāki attiecībā uz ēšanu un aizliedza iznākt no galda, kamēr bērns neapēd visu piedāvāto. Tāpat mātes bieži neiekļauj bērna pusdienas viņa dienas kārtībā, jo bērnam pēc skolas jāsteidzas uz papildu pulciņiem un nodarbībām, tādējādi provocējot vakara pārēšanās.

– Kad parādās pirmie redzamie rezultāti?

Pirmos 2 mēnešus mēs tiekamies ar klientu katru nedēļu, veicam mērījumus un nosveramies. Nedēļas laikā cilvēks redz rezultātu. Tas ir labs fiksācijas moments; mēs ne tikai runājam, bet arī vizuāli parādām viņam izmaiņas. Bet ir svarīgi atzīmēt faktu, ka terapijas laikā kognitīvi uzvedības pieejā cilvēks iegūst prasmes, kuras izmantos visu savu dzīvi. Šīs prasmes ietver plānošanu attiecībā uz to, ko cilvēks ēd, vēlmes pārvarēšanu un spēju nomierināt sevi, neizmantojot pārtiku. Cilvēks apgūs prasmes reaģēt uz destruktīvām domām, kas izraisa nepatīkamas jūtas.

– Pastāstiet par jūsu darba posmiem.

Pēc anamnēzes apkopošanas mēs pārejam uz svara samazināšanas fāzi. Šeit es varu kopā ar dietologu palīdzēt klientam izveidot pareizu uztura plānu, balstoties gan uz viņa slimību vēsturi, gan uz viņa garšas vēlmēm un finansiālajām iespējām. Šajā posmā es sniedzu klientam viņa reālās datus un prognozēju rezultātu, kuru mēs sasniegsim pēc pusgada. Reālā cifra, kas labi atspoguļos veselību — tas ir mīnuss 10% no sākotnējā svara. Sasniedzot vajadzīgo rezultātu, mēs pārejam otrajā posmā — tas ir svara uzturēšana. Tajā mēs tiekamies 1 reizi mēnesī, lai attīstītu un atbalstītu jauno klienta dzīvesveidu ilgtermiņā. No pirmās sesijas mēs sākam veidot uztura dienasgrāmatu. Tajā mani interesē ne tikai tas, ko, kad un kā cilvēks ēd. Mani interesē, ar kādām jūtām un domām tas notiek. Kāpēc jūs devāties un pagatavojāt sev sviestmaizi? Jūs bijāt satraukti? Vai arī jūtāties noguruši? No šī brīža sākas savu neracionālo darbību izsekošana.

– Kā pārtika “palīdz” cilvēkam atslābināties?

Proteīnos (gan augu izcelsmes, gan dzīvnieku) ir triptofāns. Šī aminoskābe piedalās proteīnu apmaiņā un veicina serotonīna — laimes hormona, melatonīna (miega hormona un antioksidanta) un holīna (antidepresanta) ražošanu. Tryptophan netiek ražots organismā, tāpēc to var iegūt no sabalansēta uztura no veselīgas pārtikas: siers, zivs, gaļa, sēnes, visi kāpostu veidi, vistas gaļa, zemesrieksti, pupas, zirņi, spināti, selerijas un citi.

Es arī visiem iesaku izvēlēties spilgtus un krāsainus produktus — tie uzlabo garastāvokli (starpcitu, skaista pārtikas noformēšana un galda klājums arī). Ierobežojiet sevi kafijā (es nerunāju par pilnīgu izslēgšanu). Un pievērsiet uzmanību sekojošiem aspektiem. Ja jums gribas popkornu, riekstus vai čipsus — tas ir pirmais signāls par stresu. Mehāniskā košļāšana nomierina. Ja gribas tīru zivi vai gaļu — tas norāda uz nogurumu. Proteīns veicina dopamīna ražošanu — ķīmiskās vielas smadzenēs, kas palīdz justies dzīvotspējīgākam. Ja gribās maizi vai makaronus — var pieņemt, ka smadzenēm trūkst serotonīna (starpcitu, to var aizstāt ar ābolu, bumbieru vai persiku). Un vēl: ja vēlaties saldējumu — tas norāda uz slāpēm. Mēģiniet vispirms izdzert glāzi ūdens.

– Ar kuriem ēšanas traucējumiem jūs strādājat?

Gribu tūlīt norādīt uz to, ka aptaukošanās (pēc ķermeņa masas indeksa) un ēšanas traucējumi — tas nav gluži viens un tas pats. Cilvēks ar ēšanas traucējumiem ne vienmēr izskatās ļoti resns vai ļoti tievs. Diagnozi nosaka nevis pēc ārējiem rādītājiem. Runājot par ēšanas traucējumiem, psihologs skatās uz uzvedību, nevis augumu, svaru un vidukļa apkārtmēru. Es strādāju ar ēšanas traucējumiem, kas var vai jau ir noveduši pie liekā svara pieauguma. Tas ir kompulsīvā pārēšanās, nakts pārēšanās un fotoraksija (izkropļota sevis uztvere). Piemēram, ar nervozu anoreksiju vai nervozu bulīmiju es nestrādāju. Ar šādiem ēšanas traucējumiem nepieciešams steidzami vērsties pie psihiatra. Bērniem līdz diviem gadiem var būt izkropļota apetīte, kad viņi cenšas ēst neēdamas lietas. Tas ir normāli, bet bērniem vecumā virs 2 gadiem tas var liecināt par autisma spektra traucējumiem. Par to specializējas atsevišķi ārsti un dietologi. Dažus autisma spektra traucējumus var izlīdzināt ar pareizi izvēlētu bērna uzturu. Pareiza uzturs — tas nav tikai par figūru. Tas ir par veselību.

Uz ko psihologi pievērš uzmanību diagnosticējot ēšanas traucējumus?

Tas ir klienta “mīlestība” pret ekstrēmām diētām, badošanos, pārmērīgām fiziskām slodzēm, kas provocē strauju svara zudumu. Tas ir diētas un sports, kas neļauj pieņemt svaru pat tad, ja tas ir ievērojami samazināts (ķermeņa masas indekss zem 18,5). Tas ir noteikti rituāli un diurētisko līdzekļu izmantošana cerībā zaudēt svaru. Gadījumi par nekontrolējamu lielu daudzumu pārtikas patērēšanu īsā laikā; nespēja apstāties un pārtraukt ēšanu; nevēlēšanās ēst kāda redzeslokā; vēlme būt vienatnē; centieni “atstrādāt” apēsto pārtiku ar vingrojumiem vai badošanos nākamajā dienā; un citi rituāli attiecībā uz ēšanu.

Ko jūs vēlētos ieteikt mūsu lasītājiem?

Neizjūtiet kaunu par savu lieko svaru un vērsties pēc palīdzības pie ārstiem un psihologa. Ļoti svarīgi ir nebūt bailēm lūgt atbalstu no tuviniekiem. Jums jādara viss iespējamais, lai izslēgtu provokācijas krīzes situācijām. Galu galā tikai jūs esat atbildīgs par savu dzīvi.

Atgādinām, ka par dzīves plusiem un mīnusiem tiešsaistē jūs varat izlasīt iepriekšējā intervijā ar psiholoģi Nataliju Takenu.

Kontakti:

Instagram
WhatsApp: +371 24 509 504